Šis raksts ir automātiski tulkots no angļu valodas un var saturēt neprecizitātes.
Tiek lēsts, ka aptuveni 15–25% bērnu visā pasaulē un līdz pat 10% pieaugušo cieš no atopiskās ekzēmas. Šīs slimības smaguma pakāpe un simptomi var atšķirties, taču ir arī daudz kopīgā. Turklāt ieteikumi atopiskās ekzēmas kontrolei parasti ir ļoti līdzīgi visiem, pat ja slimība izpaužas nedaudz atšķirīgi.
Šajā rakstā:
- Kas ir atopiskā ekzēma?
- Atopiskās ekzēmas cēloņi
- Atopiskās ekzēmas simptomi
- Atopiskās ekzēmas izraisītāji
- Ko darīt un ko nedarīt ādai ar atopisko ekzēmu
Kas ir atopiskā ekzēma?
Atopiskā ekzēma ir iekaisīga slimība, kas izpaužas uz ādas, taču tās attīstībā ir iesaistītas daudzas organisma sistēmas. Tā biežāk sastopama bērniem, taču daži pieaugušie ar šo slimību sadzīvo visu mūžu. Dažos gadījumos atopiskā ekzēma ir pirmā pazīme tam, ko dēvē par "atopisko maršu" (maršs kā attīstība vai progresēšana). Šis atopiskais maršs ir slimību kopums, kas parasti pavada atopisko ekzēmu, piemēram, astma vai rinīts. Jebkuram var būt atopiska āda, jo tā nav atkarīga no vecuma, dzimuma vai ādas krāsas.
Atopiskās ekzēmas cēloņi
Ir daudz faktoru, kas nosaka to, ka cilvēkam ir atopiska āda. Tie visi kopā ietekmē slimības smagumu un izpausmes veidu:
- Ģenētika: cilvēkiem, kuru vienam no vecākiem ir atopiskā ekzēma, risks saslimt ar šo slimību palielinās 3 reizes, savukārt tiem, kuru abiem vecākiem ir šī slimība – pat 5 reizes. Šis ģenētiskais faktors ir saistīts ar spēju ražot olbaltumvielu filagrīnu, kas nodrošina ādas barjerfunkciju un tās mitrināšanu;
- Piesārņojums: cilvēkiem, kas dzīvo lauku apvidos, ir mazāka tieksme uz atopisku ādu. Šis ādas stāvoklis tiek saistīts ar piesārņojuma līmeni, jo īpaši transporta izplūdes gāzēm;
- Mikrobioma disbalanss: mikrobi, kas dzīvo uz mūsu ādas, ir ļoti svarīga daļa no tā, kas uztur ādu līdzsvarā. Kad mikrobiomā rodas disbalanss, patogēniem rodas vairāk vietas, kur iemitināties uz ādas, kas savukārt izraisa slimību.
Atopiskās ekzēmas simptomi
Ekzēma izpaužas dažādās ķermeņa vietās atkarībā no vecuma. Zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam parasti novēro akūtus bojājumus uz vaigiem, galvas ādas, kakla, krūtīm un rokām/kājām. Bērniem vecumā no 2 līdz 12 gadiem ekzēma visbiežāk skar ceļgalus, plaukstu locītavas, potītes, seju, kaklu un jebkuras ādas krokas. Visbeidzot, pusaudžiem un pieaugušajiem bojājumi mēdz rasties uz galvas (tostarp atopisko dermatītu uz acu plakstiņa), plaukstām, ceļgaliem, elkoņiem, potītēm un plaukstu locītavām.
Bojājumi parasti ir sarkani, niezoši, un dažreiz uz tiem veidojas pūslīši. Laika gaitā tie var kļūt zvīņaini vai pakļauti procesam, ko sauc par "lihenifikāciju", kas padara ādu biezāku un krunkaināku.
Atopiskās ekzēmas izraisītāji
Daudzi vides faktori var veicināt slimības saasināšanos. Šeit ir saraksts ar dažām lietām, no kurām ieteicams izvairīties:
- Apģērbs no rupja auduma, piemēram, vilnas un raupjām šķiedrām, kā arī apģērbs ar izvirzītām vai raupjām vīlēm;
- Agresīvas ķīmicalas (skābes, balinātāji, šķīdinātāji u.c.);
- Bioloģiskie apdraudējumi, piemēram, ērcītes vai mikrobi;
- Gaisa piesārņotāji, piemēram, tabakas dūmi vai automašīnu izplūdes gāzes;
- Nepiemērotas ādas kopšanas un higiēnas procedūras, kā arī produkti (vairāk par to lasiet tālāk);
- Ekstremāli karsts laiks vai ļoti karstas vannas;
- Stress.
Ko darīt un ko nedarīt ādai ar atopisko ekzēmu
Pēc diagnozes saņemšanas ir dažas lietas, ko varat pielāgot, mācoties kontrolēt atopisko ekzēmu:
- Ja problēma ir stress, var palīdzēt psihoterapija;
- Izvairieties no ādas saskares ar kairinātājiem, kas parasti saasina ādas stāvokli, un, strādājot ar tiem, lietojiet aizsarglīdzekļus, piemēram, cimdus;
- Aizstājiet ilgas un karstas vannas ar ātru dušu remdenā ūdenī;
- Izvēlieties ādas kopšanas līdzekļus, kas ir piemēroti atopiskai ekzēmai;
- Nekasiet bojātās vietas, pretējā gadījumā pastāv infekcijas risks. Tā vietā varat lietot medikamentus, lūdzu, konsultējieties ar farmaceitu, lai saņemtu konkrētu padomu;
- Veselīgs un sabalansēts uzturs palīdz jūsu organismam tikt galā ar izraisītājfaktoriem;
- Kad vien iespējams, likvidējiet visas alerģiju izraisošās daļiņas;
- Ja iespējams, pavadiet laiku lauku vidē, nevis steidzīgā un piesārņotā vidē.
Ekzēmas skartas ādas kopšana: ko nedarīt
Āda ar ekzēmu parasti ir ļoti sausa un ar pavājinātu barjerfunkciju. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvairīties no turpmākas ādas stāvokļa pasliktināšanas. Nevajadzētu mazgāt ādu ar izteikti attīrošiem produktiem – ja āda pēc mazgāšanas šķiet „čīkstoši tīra”, visticamāk, esat to pārāk spēcīgi attīrījuši, un tas var kļūt par nopietnu problēmu.
Turklāt produkti ar augstu ēterisko eļļu vai smaržvielu koncentrāciju mēdz saasināt ekzēmas uzliesmojumus, tāpēc vislabākā izvēle ir produkti, kas šīs sastāvdaļas nesatur. Tas nozīmē – jā, dabīgā ādas kopšanas kosmētika parasti nav labākā izvēle tiem, kuri cieš no atopiskas ādas.
Ekzēmas skartas ādas kopšana: ko darīt
Jūsu ādas kopšanas rituālam vajadzētu būt vērstam uz ādas atjaunošanu un nomierināšanu. Tāpēc pareizo produktu izvēlei ir izšķiroša nozīme. Šeit ir mūsu ieteikumi:
- Izteikti barojoši un atjaunojoši krēmi;
- Nomierinošas un atjaunojošas sastāvdaļas, attiecīgi, piemēram, auzu pārslas un ceramīdi;
- Formulas bez smaržvielām vai produkti, kuros nelielā daudzumā izmantotas hipoalerģiskas smaržvielas;
- Mikrobiomam draudzīgas formulas, kas ar probiotikām veicina jūsu ādas labsajūtu;
- Maigi attīrošie līdzekļi ar lielu barojošo sastāvdaļu daudzumu (eļļas un krēmi šim nolūkam var būt lieliski piemēroti).
Nobeigumā jāsaka, ka sadzīvot ar atopisko ekzēmu dažkārt var nebūt viegli, taču vairumā gadījumu to noteikti var kontrolēt. Pareizo ādas kopšanas līdzekļu izvēle nav viss, taču tai var būt izšķiroša nozīme – jo īpaši mierīgajos periodos starp slimības uzliesmojumiem. Ja jums patika mūsu produktu ieteikumi, jūs varat atrast vēl daudzus citus produktus, kas īpaši izstrādāti ekzēmas skartai ādai.